Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Pievienots latban.root Pie, 02/21/2020 - 22:56

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

O. Barretu-Gonsālvisa norāda, ka Latvija vēl ir sava pirmā vienradža gaidīšanas procesā un atzīst, ka spiediens ir visai liels, jo Lietuvā un Igaunijā šāda mēroga kompānijas jau ir.

"Redzot piesaistīto investīciju skaitļus Lietuvā un Igaunijā, biju nedaudz bēdīga. Taču, skatoties vēsturiski un kritiski uzlūkojot datus, var redzēt, ka, piemēram, Lietuvā bija viens liels investīciju gadījums, kur uzņēmumā ieguldīja māteskompānijā. Ja to ņem vērā, investīciju apjoms Latvijā un Lietuvā ir līdzīgs," saka Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Viņa arī norāda, ka pirms dažiem gadiem Lietuvā bija liels kritums piesaistīto investīciju ziņā, jo nebija aktīvu akseleratoru un bija pārrāvums investīciju fondu aktīvās investēšanas fāzē, kas tagad varētu būt vērojama arī Latvijā, bet tagad situācija strauji mainās.

Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk) norāda, ka Igaunija ir nedaudz izlutināta ar lieliem investīciju raundiem un vienradžiem. Ir bijuši gadi, kad "TransferWise" piesaistīja lielas investīcijas un vidējais darījumu apjoms pieauga no sešiem līdz desmit miljoniem eiro. Pērnais gads bijis nedaudz pieticīgāks un piesaistīto investīciju apjoms lēšams 250 miljonu eiro apmērā un ir bijis vairāk sēklas stadijas investīciju un daži A līmeņa finansējuma piesaistes gadījumi. "Nedaudz ir jūtams spiediens turpināt augt un augt un radīt vairāk vienradžu, piesaistīt lielas investīcijas," viņa saka.

M. Luka norādīja, ka pērn Igaunijā jaunuzņēmumu vidē nozīmīgs notikums bija jaunās datubāzes izveide, kas tagad apkopo 1000 kompānijas. Pērn bija informācija par 650 jaunuzņēmumiem un nav tā, ka pēkšņi gada laikā radušies 350 jauni uzņēmumi, bet ir uzlabojusies datu ieguve. Vienlaikus viņa uzsver, ka statiskas veidošanā datu precizitātei ir ārkārtīgi liela nozīme. Arī Z. Bojāre piekrīt uzticamu datu nozīmei. Veidojot pētījumu, viņa saskārās ar problēmām iegūt datus par investīcijām, jo īpaši Latvijā. Viņa stāsta, ka arī Lietuva tagad lepojas ar 900 uzņēmumiem, kas ir ievērojams lēciens un arī ir saistīts ar informācijas uzskaiti.

O. Barretu-Gonsālvisas skatījumā pērn Latvijā pats svarīgākais notikums bija Jaunuzņēmumu mājas izveide. Iepriekš Ekonomikas ministrijas pētījumā šādas vietas trūkums tika norādīts kā liels trūkums," saka O. Barretu-Gonsālvisa.

Vēl viens būtisks notikums 2019. gadā Latvija bija uzlabojumi t.s. startup vīzas iegūšanas procesā. Viņa atceras, ka pērn "Riga Venture Summit" diskusijā saņēma sarežģītu jautājumu par to, cik daudz šādas vīzas ir izsniegtas Latvijā un atbilde 11 krietni atšķīrās no Igaunijas un Lietuvas pārstāvju minētā. "Pēc gada varu teikt, ka, saistībā ar izmaiņām procesā, vīzu skaits ir palielinājies desmit reizes," saka O. Barretu-Gonsālvisa. Īpaši viņa priecājas par to, cik daudz jauni projekti ar šo instrumentu piesaistīti Latvijai - 60.

Runājot par startup vīzām, M. Luka norāda, ka pirms diviem gadiem, kad sāka strādāt "Startup Estonia", organizācija lielā mērā fokusējās uz kompāniju dibinātāju piesaisti. 200 no šobrīd Igaunijas jaunuzņēmumu datubāzē esošajām 1000 kompānijām ir dibinātas, pateicoties startup vīzu programmai. Pērn tas ir mainījies, jo ir skaidrs, ka nevar turpināt koncentrēties uz dibinātājiem, ja netiek piedomāts arī pie talantu piesaistes.

Diskusijas moderators "Reuters" žurnālists Tarmo Virki norāda, ka tad, kad viņam jautā par Baltiju, viņš teic, ka vienīgā atšķirība ir "Skype", kas Igaunijā ieveda finanses un zināšanas, kā rezultātā cilvēki, kuri nopelnīja un strādāja "Skype", iesaistījās jaunu kompāniju attīstīšanā. M. Luka tam piekrīt un norāda, ka pirmais "Skype" darbinieks līdzdibināja "TransferWise" un tagad šī kompānija ir radījusi daudzus miljonārus, kuri dibina jaunus uzņēmumus. M. Luka uzsver, ka Igaunijas veiksmes stāsts nav noticis vienā dienā - tas ir prasījis ilgu gadu darbu.

Z. Bojāre teic, ka akseleratorā mēdz jokot, ka igauņi ir lēni, bet viss, ko viņi paveic, ir bijis gaidīšanas vērts, jo viņi visam pieiet stratēģiski un plānveidīgi. Savukārt par lietuviešiem mēdz jokot, ka viņi ir darītāji. "Latvieši ir pa vidu - mums patīk darīt grūtas lietas. Mūs portfeļa uzņēmumi dara tiešām grūtas lietas, piemēram, ar 3D printeri drukā ģipšus vai palīdz simulēt traumas," viņa stāsta.

O. Barretu-Gonsālvisa norāda, ka kādu laiku jaunuzņēmumu videi Latvijā ir ekosistēmai ir trūkusi galvenā ideja par to, kurp tā dodas, kāds ir mūsu zīmols un vērtības piedāvājums. "Es uz 2020. gadu skatos pozitīvi, jo ir liela iniciatīva no valsts puses definēt, kas ir mūsu zīmols un vērtības piedāvājums. Kad runājam par Igauniju, ir skaidrs valsts zīmols un par ko valsts iestājas. Arī Lietuvai tas ir diezgan skaidrs. Taču Latvijā, lai gan daudz kas labs notiek, tas nav ticis savienots vienā bildē. Šādā situācijā ir grūti šīs labās lietas komunicēt ārpusē," viņa spriež.

Z. Bojāre spriež, ka Baltijā būtu vajadzīgs vairāk automatizācijas, vairāk informācijas angļu valodā un mazāk ksenofobijas. Arī M. Luka uzsver, ka šī ir ļoti jūtīga tēma, kas nepazudīs vienas nakts laika. "Igaunijai ir labs zīmols un mēs esam pasaulē zināmi kā e-paradīze un vienradžu valsts, taču vidusmēra cilvēki ārpus jaunuzņēmumu burbuļa to nejūt. Mums ir liela jaunuzņēmumu vide, daudzas kompānijas strauji aug, piemēram, "Veriff", kas piesaista cilvēkus no visas pasaules. Tāpēc ir jāpārvar jāpārvar ksenofobija. Valsts pakalpojumiem angliski ir jāuzlabojas. Ir jāpielāgojas, jo citādi šis kompānijas atradīs citu valsti, kur attīstīt savu biznesu, jo viņiem nav laika gaidīt," saka M. Luka.

Z. Bojāre norāda, ka ir svarīgi, kas notiek ar ārzemniekiem, kad tie ir pabeiguši akselerācijas programmu - jo īpaši tiem, kuri ir no trešajām pasaules valstīm. Ir svarīgi, lai viņi vēlētos palikt un vide būtu tam piemērota. "Startup Wise Guys" pētījumā secināts, ka dzīves kvalitāte ir lieliska, izmaksas samērā zemas.

O. Barretu-Gonsālvisa norāda, ka fobijas ir smags jautājums un viņu sarūgtina, ka pati vietējā jaunuzņēmumu ekosistēma nav īpaši atvērta integrācijai ar jaunpienācējiem no citām valstīm. "Ir jaunuzņēmumu dibinātāji, kuri nav tik ieinteresēti jaunpienācējos. Es pat teiktu, ka tas ir lielāks izaicinājums nekā valsts iestāžu pusē. Jaunuzņēmumu pasaulē ir liels neizdošanās risks, tāpēc ir liels jautājums par to, kas notiek ar ārzemju dibinātājiem pēc neveiksmīga projekta - vai tie atgriežas dzimtenē vai paliek un iesaistās vietējā ekosistēmā. Mēs daudz ieguldām, lai pievilinātu ārzemniekus, bet ir vērojama pretestība no vietējiem. Vēl daudz darba darāms," saka O. Barretu-Gonsālvisa.

Z. Bojāre nevēlas tam piekrist un viņai šķiet, ka problēma drīzāk meklējama vēsturiskajā mantojumā un mentalitātē, nevis tajā, ka ekosistēma būtu noslēgta. Vienlaikus viņa uzsver, ka agrīnas stadijas uzņēmējiem ir daudz laika jāiegulda biznesa attīstīšanā un neatliek laika viesmīlībai. Iespējams, to var risināt ar pasākumu sēriju, kas būtu īpaši orientēti uz ārzemnieku un vietējās ekosistēmas savešanu kopā līdzīgi kā Igaunijā ir "Foreign Founders in Estonia". Tāpat akselerācijas programmā "Startup Wise Guys" tiek uzņemtas ne vairāk kā divas komandas no valsts, kur notiek programma, lai dalībniekiem būtu motivācija komunicēti savā starpā un mācīties citam no cita.

Pārpublicēts no: db.lv

Iezīmes

LatBAN aktivitātes

Šī gada 18. jūnija Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) biedru kopsapulcē tika ievēlēta biedrības...
Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) apkopotā informācija liecina, ka privātie investori jeb...
Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori Šodien, 23. janvārī pasniegti apbalvojumi “Gada...
Datums: 18.decembris Laiks: 17:00 Vieta: SEB Inovāciju centrs, Vaļņu ielā 11, Rīga
7 svarīgas tēmas finansējuma piesaistei startapam Šī gada pēdējās apmācības notiks 4.decembrī, SEB...
Investorus aicina pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2019” Latvijas privātā un juridiskā...
Investīciju sesijas dalībnieku saraksts tiks izsūtīts drīz.
Ar Investīciju Sesijas dalībniekiem, kā ierasts, iepazīstīnāsim īsi pirms pasākuma. Pieteikties...
2. oktobris Pieteikšanās šeit LatBAN sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko...
Ikmēneša Investīciju sesija, kuru atklās akcelerācijas fonds BuildIT. BuildIT pastāstīs par saviem...

Nozares jaunumi

“Komercializācijas reaktors” – akselerators, kas zinātnisku ideju autorus saved kopā ar...
Uzņēmuma Vivid Tech valdes priekšsēdētājs Ivars Mirošnikovs un pārdošanas vadītājs Andris Lūkins ir...
"Woola", jaunuzņēmums no Igaunijas, ieguva "TechChill 2020" jaunuzņēmumu sacensību "Fifty Founders...
Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim...
Pirms pāris nedēļām Latvijas biznesa eņģeļu tīkla valdes loceklis Juris Birznieks, stāvot finanšu...